211service.com
Bils Geitss: Kā mēs izgudrosim nākotni
Domāšana par šī gada 10 izrāvienu tehnoloģiju sarakstu sākās ar arklu.
2019. gada 27. februāris
Īans Alens
Es biju pagodināts, kad MIT Technology Review uzaicināja mani būt par pirmo vieskuratoru savā 10 Breakthrough Technologies. Sarakstu sašaurināt bija grūti. Es gribēju izvēlēties lietas, kas ne tikai veidos virsrakstus 2019. gadā, bet arī iemūžinās šo brīdi tehnoloģiju vēsturē, kas lika man aizdomāties par to, kā laika gaitā ir attīstījusies inovācija.
Mans prāts pievērsās — par visu — arklu. Arkli ir lielisks inovāciju vēstures iemiesojums. Cilvēki tos izmanto kopš 4000. g. p.m.ē., kad Mezopotāmijas zemnieki aerēja augsni ar uzasinātām nūjām. Kopš tā laika mēs esam tos lēnām kārtojuši un uzlabojuši, un mūsdienu arkli ir tehnoloģiju brīnumi.
Bet kāds īsti ir arkla mērķis? Tas ir rīks, kas rada vairāk: iestādīts vairāk sēklu, novākts vairāk ražas, vairāk pārtikas. Vietās, kur ir grūti nodrošināt uzturu, nevar pārspīlēt teikt, ka arkls dod cilvēkiem vairāk dzīves gadu. Arkls — tāpat kā daudzas gan senās, gan modernās tehnoloģijas — ir domāts, lai kaut ko radītu vairāk un darītu to efektīvāk, lai vairāk cilvēku varētu gūt labumu.
Pretstatā tam ar laboratorijā audzētu gaļu, kas ir viens no jauninājumiem, ko izvēlējos šī gada 10 izrāvienu tehnoloģiju sarakstam. Dzīvnieku olbaltumvielu audzēšana laboratorijā nenozīmē vairāk cilvēku pabarošanu. Jau tagad ir pietiekami daudz mājlopu, lai pabarotu pasauli, pat ja pieprasījums pēc gaļas pieaug. Nākamās paaudzes proteīna mērķis nav radīt vairāk, bet gan gaļas uzlabošanu. Tas ļauj mums nodrošināt augošu un bagātāku pasauli, neveicinot mežu izciršanu vai metāna emisiju. Tas arī ļauj mums baudīt hamburgerus, nenogalinot nevienu dzīvnieku.
Citiem vārdiem sakot, arkls uzlabo mūsu daudzums un laboratorijā audzēta gaļa uzlabo mūsu kvalitāti dzīves. Lielāko daļu cilvēces vēstures mēs lielāko daļu savu novatorisko spēju esam izmantojuši pirmajā. Un mūsu pūliņi ir atmaksājušies: pasaulē paredzamais dzīves ilgums pieauga no 34 gadiem 1913. gadā līdz 60 gadiem 1973. gadā un šodien ir sasniedzis 71 gadu.
Tā kā mēs dzīvojam ilgāk, mūsu uzmanība sāk pievērsties labklājībai. Šī transformācija notiek lēnām. Ja sadalāt zinātniskos atklājumus šajās divās kategorijās — lietas, kas uzlabo dzīves kvantitāti un lietas, kas uzlabo dzīves kvalitāti, — 2009. gada saraksts nemaz tik ļoti neatšķiras no šī gada saraksta. Tāpat kā vairums progresa veidu, izmaiņas ir tik pakāpeniskas, ka to ir grūti uztvert. Tas ir gadu desmitu, nevis gadu jautājums, un es uzskatu, ka mēs esam tikai pārejas viduspunktā.
Lai būtu skaidrs, es nedomāju, ka cilvēce tuvākajā laikā pārtrauks mēģināt pagarināt dzīves ilgumu. Mēs joprojām esam tālu no pasaules, kurā visi nodzīvo līdz sirmam vecumam ar nevainojamu veselību, un būs nepieciešams daudz jauninājumu, lai mēs tur nokļūtu. Turklāt dzīves kvantitāte un dzīves kvalitāte viens otru neizslēdz. Vakcīna pret malāriju glābtu dzīvības un padarītu dzīvi labāku bērniem, kuriem pretējā gadījumā slimība varētu būt aizkavējusies.
Mēs esam sasnieguši punktu, kurā vienlaikus risinām abas idejas, un tieši tāpēc šis vēstures brīdis ir tik interesants. Ja man būtu jāparedz, kā šis saraksts izskatīsies pēc dažiem gadiem, es varētu derēt, ka tehnoloģijas, kas atvieglo hroniskas slimības, būs liela tēma. Tas ietvers ne tikai jaunas zāles (lai gan es labprāt redzētu sarakstā jaunas ārstēšanas metodes tādām slimībām kā Alcheimera slimība). Inovācijas varētu izskatīties kā mehānisks cimds, kas palīdz cilvēkam ar artrītu saglabāt elastību, vai lietotne, kas savieno cilvēkus, kuriem ir smagas depresijas epizodes, ar viņiem nepieciešamo palīdzību.
Ja mēs varētu skatīties vēl tālāk — teiksim, saraksts pēc 20 gadiem —, es cerētu ieraudzīt tehnoloģijas, kas gandrīz pilnībā koncentrējas uz labklājību. Es domāju, ka nākotnes izcilie prāti koncentrēsies uz vairāk metafiziskiem jautājumiem: kā padarīt cilvēkus laimīgākus? Kā mēs veidojam jēgpilnus savienojumus? Kā palīdzēt ikvienam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi?
Es labprāt redzētu, ka šie jautājumi veido 2039. gada sarakstu, jo tas nozīmētu, ka esam veiksmīgi cīnījušies pret slimībām (un tikuši galā ar klimata pārmaiņām). Es nevaru iedomāties lielāku progresa zīmi par to. Tomēr pagaidām inovācijas, kas virza pārmaiņas, ir dažādu lietu sajaukums, kas pagarina dzīvi, un lietas, kas to uzlabo. Mana izvēle atspoguļo abus. Katrs no tiem dod man atšķirīgu iemeslu būt optimistiskam attiecībā uz nākotni, un es ceru, ka tie iedvesmo arī jūs.
Manā izlasē ir iekļauti pārsteidzoši jauni rīki, kas kādu dienu izglābs dzīvības, sākot no vienkāršām asins analīzēm, kas paredz priekšlaicīgas dzemdības, līdz tualetēm, kas iznīcina nāvējošos patogēnus. Es esmu vienlīdz sajūsmā par to, kā citas sarakstā iekļautās tehnoloģijas uzlabos mūsu dzīvi. Valkājamie veselības monitori, piemēram, uz plaukstas locītavas balstīta EKG, brīdinās sirds slimniekus par gaidāmajām problēmām, savukārt citi ļaus diabēta slimniekiem ne tikai izsekot glikozes līmenim, bet arī pārvaldīt savu slimību. Uzlaboti kodolreaktori pasaulei varētu nodrošināt bezoglekļa, drošu un drošu enerģiju.
Viena no manām izvēlēm pat piedāvā mums ieskatīties nākotnē, kur sabiedrības galvenais mērķis ir personīgā piepildījums. Starp daudzām citām lietojumprogrammām, mākslīgā intelekta vadīti personīgie aģenti kādu dienu varētu padarīt jūsu e-pasta iesūtni vieglāk pārvaldāmu — tas izklausās triviāli, līdz apsverat, kādas iespējas paveras, kad jums ir vairāk brīvā laika.
Tās 30 minūtes, ko izmantojāt e-pasta lasīšanai, varētu veltīt citām lietām. Es zinu, ka daži cilvēki izmantos šo laiku, lai paveiktu vairāk darba, taču es ceru, ka lielākā daļa to izmantos, piemēram, saziņai ar draugu pie kafijas, palīdzot bērnam mājasdarbos vai pat brīvprātīgajam darbam jūsu kopienā.
Es domāju, ka tā ir nākotne, kuras labā ir vērts strādāt.