Digitālā sabrukšana

Jūs pārlūkojat drauga mājaslapu, un tieši zem viņa vārda parādās īss teksts par mumifikāciju. Nekrīti panikā – tā ir māksla. Jūs piedzīvojat Nepastāvības aģents , ko izstrādājis Noah Wardrip-Fruin, mākslinieks, kas dzīvo Ņujorkas Universitātes Mediju pētniecības laboratorijā. Wardrip-Fruin darbs ir viens no diviem satraucošiem jaunajiem interaktīvajiem mākslas darbiem, kas aplūko laika un atmiņas tēmas.

Nepastāvības aģents parādās kā neliels logs ar ritināmu stāstu. Aģents pārtver Web lapas, kuras jūs pārlūkojat, un laika gaitā izmanto tekstu no jūsu lasījumiem, lai mainītu stāstu. Tiek mainītas arī jūsu skatītās Web lapas. Var parādīties bēru attēls The New York Times . Reklāmkaroga nosaukums Mākslas un vēstules ikdienas var šķist sagrauzts vai satrūdējis, it kā to būtu izturējis kāds elektronisks lietus vai televīzijas sniegs — viss, kas liecina par bojājuma laiku.

Šis stāsts bija daļa no mūsu 2000. gada janvāra numura

• Skatiet pārējo izdevuma daļu
• Abonēt

Kad ritināmajā tekstā parādās vārds no jūsu pārlūkošanas, tas piesaista uzmanību.Stāsts par nepastāvību tiek izdzēsts ar tekstu no jūsu lasītajiem materiāliem. Šī ir māksla, kas darbojas fonā, kamēr jūs skatāties citas vietnes. . Tāpēc gadījuma rakstura gramatikas nepilnības ir viegli piedodamas — jūs varat
vienkārši novērtējiet tās reizes, kad rezultāts spēj izraisīt domas un izraisīt emocijas.

Ritināmā stāsta izdzēšana var arī norādīt uz to, ko esat lasījis tiešsaistē. Pēc nedēļas lietošanas The Impermanence Agent Wardrip-Fruin stāsta, ka viņš sev jautāja: vai es tiešām visu nedēļu skatījos tehniskos rakstus? Redzot, ka stāsts ir pilnībā aizstāts ar tehnisko valodu, viņam radās vēlme lasīt kaut ko no Project Bartleby vai WordCircuits, tiešsaistes literatūras kolekcijām. Nepārtrauktības aģents iemieso aizmirstību. Vēl viens digitālās mākslas darbs aplūko saistītu tēmu. [Fāge] parāda, kā pazudušās lietas var atkal parādīties negaidītos un brīžiem satraucošos veidos, piemēram, apspiestas fantāzijas, kas burbuļo uz priekšu. Izveidoja Mērija Flanagana no Ņujorkas štata universitātes Bufalo, [Phage] pēta lietotāja cieto disku, lai atrastu multivides fragmentus. Pēc tam tas griež ekrānā atgūto tekstu un attēlus skaņas fragmentu pavadījumā, kas arī izvilkti no diska. Lai gan šī atsevišķā datorprogramma ir nosaukta vīrusa (bioloģiskā veida) vārdā, tā nemaina esošos failus cietajā diskā, kā arī pati netiek izplatīta bez lietotāja piekrišanas.

Pat ja tas nav infekciozs, [fāga] ir bīstama; šīs programmatūras palaišana ir kā vecu dienasgrāmatu skatīšanās. Nav iespējams zināt, kāds veca, emocionāli pārpildīta e-pasta fragments (par kuru labāk aizmirst) varētu lidot pāri jūsu ekrānam, ja tas ir izrakts no jūsu cietā diska.

Flanagans, kura citos nepabeigtos darbos aplūko sieviešu un darba tēmas, atzīmē, ka skaņdarbam ir atšķirīgs fokuss nekā tipiskajai interaktīvai mākslai. Viņa saka, ka lielākajā daļā programmatūras un interaktīvo darbu stāsts nav par jums. [Fāga], tāpat kā Neatlaidības aģents, veido stāstu par jums, aplūkojot saturu, kuru esat atlasījis vai izveidojis. Atšķirībā no The Impermanence Agent, kas, izdzēšot vienu tekstu ar citu, atgādina mums par zaudējumiem un aizmirstību, [Phage] var atgriezt sen aizmirstu saturu no cietā diska, atgādinot mums, ka atmiņa dažkārt var būt pārāk noturīga.

Abos šajos darbos ir jāatsakās no parastās peles kursora vadīšanas un noklikšķināšanas, lai iegūtu smalkākus un ļoti efektīvākus lietotāju ietekmes veidus. Viņi abi arī caurdur slēgto sistēmu - metaforisko muzeju -, kurā pastāv interaktīvā māksla. Viņi ņem lietotāja lasījumus un rakstus un pārvērš tos par mākslas materiāliem
automāts. Pat ja intelekta nav vai tas ir ierobežots, šie kompositori var sniegt retu ieskatu mūsu datoru – mūsu protēžu prāta – vētrainajā bezapziņā.

Nepārtrauktības aģentu var piedzīvot plkst www.cat.nyu.edu/agent/ . [Phage] var lejupielādēt no www.fireantdesign.com/mary/virus.htm . Abi darbi tika izstādīti Digital Arts and Culture ‘99 konferencē, kas notika pagājušā gada beigās Georgia Tech.

paslēpties