211service.com
Sintētiskās bioloģijas briesmas
Jaunā sintētiskās bioloģijas joma — centieni izstrādāt un veidot jaunas dzīvības formas, kas spēj veikt noderīgas funkcijas — sniedz aizraujošus solījumus un potenciāli bīstamas iespējas. Zinātniekiem ir iespēja sintezēt veselas DNS virknes un apvienot sarežģītas molekulārās iekārtas. Taču šī vara ir radījusi dažus satraucošus jautājumus. Vai teroristi varētu atjaunot vīrusus, piemēram, bakas? Vai arī izveidot vīrusu vēl nāvējošāku par putnu gripu? (skat. Zināšanas ).
Deivids Baltimors, 1975. gada Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta prezidents. (Pieklājīgi: Kalifornijas Tehnoloģiju institūts.)
70. gados zinātnieki saskārās ar līdzīgu dilemmu. Rekombinantās DNS tehnoloģijas parādīšanās nozīmēja, ka biologi varēja manipulēt ar DNS, kā nekad agrāk. Uztraucoties par šī jaunā rīka iespējamām briesmām, ievērojama zinātnieku grupa 1975. gadā sarīkoja tagad slaveno Asilomar konferenci (formāli nosaukta par Starptautisko rekombinanto DNS molekulu kongresu), lai noteiktu, kā rīkoties droši.
Trīsdesmit gadus vēlāk, Sintētiskās bioloģijas 2.0 sanāksmē Kalifornijas universitātē Bērklijā šomēnes zinātnieki tikās, lai apspriestu ne tikai jaunumus šajā jomā, bet arī to, kā sabiedrībai būtu jārisina pieaugošās drošības problēmas, kas saistītas ar sintētisko bioloģiju.
Deivids Baltimors, 1975. gada Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta prezidents, bija viens no Asilomar konferences organizatoriem. Sintētiskās bioloģijas konferencē pagājušajā nedēļā viņš pārdomāja izmaiņas šajā jomā pēdējo 30 gadu laikā. Baltimora šeit runā ar Technology Review par to, ko zinātnieki ir iemācījušies kopš 1975. gada, un par konkrētajām briesmām, par kurām mums būtu jāuztraucas visvairāk.
Tehnoloģiju apskats: par ko jūs visvairāk uztrauca pirms 30 gadiem?
Deivids Baltimors: Asilomar konference tika sasaukta pavisam citā kontekstā, nekā mēs esam šodien. Mēs brīnījāmies par pilnīgi jaunu eksperimentu pasauli – mums burtiski nebija pieredzes DNS pārvietošanā. Taču cilvēki bija arī noraizējušies un pamatoti, par iekšējās drošības jautājumiem. Viņi bija noraizējušies, piemēram, ka mēs varam radīt organismus, kurus mēs nezinājām, kā kontrolēt.
Konferencē mēs nolēmām koncentrēties tikai uz drošību, nevis ētiku vai biokaru. Mēs zināmā mērā naivi uzskatījām, ka pastāv līgums, kas aizliedz tehnoloģiju izmantošanu bioloģisko ieroču ražošanā. Retrospektīvi, ASV bija milzīga slepena programma. Mums arī nebija tādas situācijas, kāda ir šodien, kad teroristu organizācijas šķērso robežas un nav pakļautas līgumiem. Tātad mums nepārprotami ir nepabeigta Asilomar darba kārtība par biokaru.
TR: Kādi jautājumi jūs šodien uztrauc visvairāk?
DB: Reālas briesmas mūsdienās rada organismi, kas jau pastāv. Ideja sintezēt kaut ko sliktāku, ņemt Ebolas un citu vīrusu daļiņas, lai radītu kaut ko nāvējošāku, nepietiekami novērtē to, cik grūti ir izdzīvot dabiskajā pasaulē.
Pielāgošanās cilvēka dzīvesveidam ir ļoti sarežģīta, tāpēc es domāju, ka mums neizdosies, ja mēģinātu izveidot bīstamu organismu. Piemēram, Ebola ir ļoti patogēna. Tas inficē ģimenes un veselības aprūpes darbiniekus, taču tas nekad neizplatās plaši, jo tas ir pārāk letāls — tas nav pietiekami ilgi sabiedrībā, lai izplatītos. Putnu gripa, visticamāk, neizplatīsies plaši, kamēr tā nav mutējusies, lai kļūtu mazāk patogēna.
TR: Kuram no esošajiem organismiem ir vislielākais kaitējuma potenciāls?
DB: Es domāju, ka vīrusi ir galvenā problēma. Tos ir salīdzinoši vienkārši izgatavot un kontrolēt, un daži ir diezgan nāvējoši. Piemēram, bakas ir ļoti spēcīgas, un mēs neesam pret tām pasargāti. Baku sekvence ir publicēta, lai jūs varētu to atgūt ar sintēzes palīdzību, ja jums būtu laboratorijas aprīkojums, lai to izdarītu. Bet DNS gabalu iegūšana baku iegūšanai nav piemājas eksperiments. Jums ir nepieciešama liela laboratorija ar ievērojamiem bioloģiskās drošības pasākumiem. Es to neuzskatu par kaut ko tādu, kas varētu notikt slepeni ASV, taču labi finansēta laboratorija ārpus šīs valsts varētu paveikt kaut ko diezgan zemisku.
TR: Vai zinātnes aprindās ar regulējumu pietiek, lai cīnītos pret šiem draudiem?
DB: Es uzskatu, ka zinātnieku kopiena ir jutīga pret vajadzību pēc atbilstošas pētniecības kontroles un ka zinātnieku kopiena to dara labāk nekā ārējās grupas. Tas ir vēstījums no Asilomar un vēstījums no Fink ziņojuma [ko izdeva Nacionālā pētniecības padome 2003. gadā, pārskatot noteikumus par divējāda lietojuma bioloģisko pētniecību].
TR: Kādam jābūt Synthetic Biology 2.0 konferences rezultātam?
DB: Es ceru, ka rezultāts radīs cilvēku jutīgumu pret iespējamām bažām. Un, ja ir mērķtiecīgs jautājums, piemēram: Kādas ir ar šo pētījumu saistītas briesmas? tad ir lietderīgi apvienot biologu grupas. Svarīgi, lai diskusija nenotiktu tikai valdībā.